Tēma:Klimata pārmaiņas 2024./25.m.g.
Ekoskolas mērķi
Klimata pārmaiņu tēma un CO2 mērījumi dod lielisku iespēju sasaistīt pārējās, jo īpaši enerģijas, transporta un pārtikas tēmas. Šo tēmu ieteicams izvēlēties tām skolām, kuras jau vienu vai vairākas reizes saņēmušas Zaļo karogu, lai tādējādi apvienotu un nostiprinātu visas iepriekš iegūtās zināšanas.
Mērķi:
- Pēc iespējas vairāk samazināt skolas oglekļa pēdu enerģijas, transporta, pārtikas, ūdens un atkritumu jomās
- Izglītot skolēnus, vecākus un apkārtējos iedzīvotājus par klimata pārmaiņām un to mazināšanas pasākumiem
- Popularizēt un veicināt konkrētus ieradumus, kas mazina klimata pārmaiņas (varam radīt mazāk atkritumu, neizniekot ēdienu, ēst mazāk dzīvnieku produktus un vairāk augu produktu, vairāk braukt ar velosipēdu un iet kājām, taupīt elektrību un ziemā siltumu utt.)
Mācību mērķi
Skolēni var:
- gūt pamatzināšanas par klimata pārmaiņu cēloņiem;
- veikt laikapstākļu novērojumus savā dzīvesvietā ilgākā laika periodā, lai noteiktu klimata pārmaiņas;
- izprast klimata pārmaiņu ietekmi uz dabu un ekonomiku;
- izprast klimata pārmaiņu iespējamās sekas Latvijā un pasaulē;
- aprēķināt savas skolas ietekmi klimata pārmaiņu procesos, aprēķināt skolas radītos CO2 izmešus;
- izprast, ko katrs pats var darīt klimata pārmaiņu samazināšanas labā.
Izglītības iestādes mērķi:
1. Sekmēt priekšstatu par klimatu, tā pārmaiņām un cēloņiem, to ietekmi uz Latviju. Grupā tematiskās pēcpusdienas, nodarbības par klimata tēmu.
2. Izglītot skolēnus, vecākus par klimata pārmaiņām un to mazināšanas pasākumiem (informācija grupās uz vecāku ziņojuma dēļa, uz Ekopadomes ziņojuma dēļa, aicinājums piedalīties dažādos pasākumos u.c.).
3. Veicināt ieradumus ikdienā , kas mazina klimata pārmaiņas (mazāk auto un vairāk velo pārvietojoties, kā arī vairāk laika pavadīt svaigā gaisā, arī sportojot; vairāk augu un dārzeņu pārtikā, taupīt ūdeni, siltumu, elektrību – atgādinājuma zīmes).
Visa gada garumā:
1.Aptauja – Kā es ierodos bērnudārzā? (oktobris, decembris, marts, maijs)
2.Konkrēta vides objekta vērošana visu mācību gadu – mazām grupām.
3.Āra nodarbības – Mākslas dienas dabā, dabas zinību jomas nedēļa.
4. Pētnieku dienas
5. Bateriju un makulatūras vākšana.
Septembris
16.-22. Eiropas mobilitātes nedēļa
22. Diena bez auto
Aktivitāšu nosaukums:
1.Atjauno zīmes – elektrībai, ūdenim
2. Tēvu diena– Mēs dabā, daba ar mums. 18.09.
3. Be active sporta diena
4. Dabaszinību jomas nedēļa – 16.09.-20.09.
Aktivitāšu saturs:
1. Izvērtē vai vajag atjaunot pirms gada pieliktās atgādnes “Izslēgt gaismu” vai nē. Pārbaudīt vai pie visiem slēdžiem ir atgādnes – atjaunot, ja nav.
2. Sportiskas aktivitātes, kuras rosina ikdienas uzturā vairāk iekļaut vietējos dārzeņus un augļus, samazinot pārtikas ceļu.
3. Popularizēt aktīvu dzīvesveidu, parādot vietējiem iedzīvotājiem, ka pārvietoties var arī ar kājām.
4. Pētīt ekoskolas tēmā aktuālu jautājumu.
Sasniegtais rezultāts:
1. Atgādinājumu zīmes pie slēdžiem – atgādinājums taupīt elektrību ne tikai bērniem un darbiniekiem, bet arī vecākiem. Bērni prot izskaidrot kāpēc jātaupa elektrība, kur tā rodas. Gūst pirmās zināšanas par Klimata pārmaiņām.
2. Populārākie dārzeņi bērnu ikdienā – kartupeļi, burkāni, sīpoli, kāposti un ķirbis. Augļi/ogas – ābols, bumbieris, upenes, mellenes, dzērvenes. Pasākumā bija iespēja popularizēt aktivitātes ārā. Veicināt aktīvu dzīvesveidu un veselīgu uzturu.
3. Darbinieki devās pārgājienā un nogāja kopā 3 dienu laikā – 27km, bērni nūjoja, kopā saskaitot grupu km – 21km. Aktivitātes atspoguļojām iestādes soc.tīklos un mājaslapā. Atsaucība pārgājienam no darbinieku puses – 1.pārgājienā 5 dalībnieki; 2.pārgājienā 7 dalībnieki, 3.pārgājienā 13 dalībnieki.
4. Nedēļas garumā katra grupa pētīja sev aktuālo dabas jomas jautājumu – tika apzināta siltumnīca, parks, grupu laukumi, puķu dobes, garšaugu dobes, skaitītas automašīnas, velosipēdi, pārbaudīts vai grupā izmanto lietusūdeni utml. Rezultātā – atvieglojām vides novērtējuma veikšanu, jo laicīgi pētījām savu tuvāko vidi.
Oktobris
16.Pasaules pārtikas diena
Aktivitāšu nosaukums:
1.Rudens talka laukumos -lapu grābšana
2. Putras nedēļa 14.10.-18.10.
3. Rudens pārgājiens – ekoskolas tēmās 28.10.-31.10.
Aktivitāšu saturs:
1. Pastaigu laikā bērni savos laukumiņos grābj lapas, izveido eža migu – atstāj lapas, lai ezim un kukaiņiem ir kur pārziemot. Lapas nogādā ar ķerru uz kompostu. Skaistākās lapas salasīt radošajiem darbiņiem. Piedalīties konkursā.
2. Popularizēt putru, kā veselīgu uzturu. Popularizēt vietējo pārtiku. Uzzināt no kā gatavo putru.
3. Iepazīt ekoskolu tēmas – vizuāli prezentēt tās citiem iestādes bērniem.
Sasniegtais rezultāts:
1. Sakopti grupu laukumi, savākti dabas materiāli nodarbībām, papildināts komposts, izveidota eža miga, pagatavota norāde eža migai, bērnu ekopadome veic uzdevumu par kuru informē citus grupu bērnus. Pārrunas par lapu nozīmi dabā. Piedalījāmies Latvijas Dabas Fonda konkursā 50/50 – saņēmām balvu – plakātus ar dažādiem dabisko pļavu augiem, kurus izmantosim, lai arvien vairāk iepazītu vietējos augus.
2. Bērni interesantā veidā uzzin kā vāra putru, cik dažādi graudi ir putrā. Noskaidro, cik veselīga ir putra. Pasākums notiek ārā svaigā gaisā. Bērni putras ēdot arī mājās, bet ne daudz. Nosvērām neapēsto putru – 1.7kg Secinājām, ka putra labāk garšo svaigā gaisā.
3. “Sienāzīša” grupa devās pārgājienā uz Ternejas parku. Uzzināja, ka parks nepieciešams, lai būtu kur pilsētvidē augt puķēm, kokiem un krūmiem. Parkā varot sastapt putnus, kukaiņus un dzīvniekus. Parks palīdz saglabāt dabas daudzveidību. Atrada parkā skudru pūzni. Veidoja migu ezim.
“Taurenīša” grupa devās uz mazdārziņiem. Uzzināja, ka mazdārziņos ikvienam ir iespēja iekopt savu dārzu, atpūsties, vai izaudzēt sev nepieciešamo. Novēroja dabas daudzveidību no rūpīgi iekoptiem dārziem līdz neskartas dabas laukumiem.
“Pūcītes” grupa devās uz ZAAO eko laukumu. Bērni uzzināja, ka veids, kā samazināt radušos sadzīves atkritumus ir to pareiza šķirošana. Atkritumu šķirošanas rezultātā tiek veicināta izejvielu otrreizējā pārstrāde un tas samazina atkritumu negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi un taupa mūsu dabas resursus.
“Zaķīša” grupa devās uz Autoostu un pilsētas centru. Uzzināja, ka labāk izvēlēties doties visur ar kājām, velosipēdu vai izmantot autobusu.
“Cālīša” grupa devās uz Ternejas kalnu un uzzināja, ka rekultivācijas procesā tika likvidēta vecā izgāztuve un tās vietā ir kalns. Iepazina tur augošos augus – pieneni, parasto kamolzāli, madaru, Kanādas zeltgalvīti, ceļmallapu, lupīni, vībotni, balto panātri, tīruma gundegu, sarkano āboliņu, dadzi, rudens vēlpieneni, pelašķi un paraugus atnesa no katra auga, lai iepazīstinātu citus bērnus. Vēl bērni pa ceļam salasīja atkritumus.
“Ezīša” grupa devās uz pilsētas kompostu. Uzzināja kurus pa ceļam atrastos atkritumus var atstāt kompostā un kurus nē un kāpēc. Kompostā var izmantot visu, kam ir augu izcelsme. Komposts ir dabīgs mēslojums. Komposts ir veids, kā samazināt vispārējo atkritumu daudzumu un daļu no tiem atgriezt vidē noderīgā formā.
“Kamenītes” grupa devās uz Cūkaušu purvu. Purvs nodrošina bioloģisko daudzveidību. Uzzināja, ka purvs nosaka klimatiskos apstākļus plašās teritorijās, regulē globālo ūdens riņķojumu(Ja nebūtu mežu, mums būtu plūdi). Un purvs ir vieta, kura neveicina klimata pārmaiņas. Kopā noieti 7163 soļi.
“Spārītes” grupa devās uz Rūjas palieni. Uzzināja, ka šo vietu radījusi daba. Sastapa vardi, slieku, daudz gliemežus, mušmires un krūmus. Pamanīja, ka upē bija krieties ūdens līmenis, zāle un kritušie koki veicina upes aizaugšanu. Pamanīja, ka gar krastu aug invazīvās Kanādas zeltslotiņas.
“Bitītes” grupa devās uz Apkures māju. Uzzināja, ka izmanto dabai saudzīgu apkuri – kurina kokmateriālu pārpalikumus, krūmu, koku zarus, kas pārstrādāti šķeldā. Noskaidroja, kašī Apkures māja ir moderna un nepiesārņo dabu. Šī vieta nepeiciešama, lai daudziem cilvēkiem mājās būtu siltums.
“Mārītes” grupa devās uz Ūdens attīrīšanas iekārtām. Uzzināja, kā attīra notekūdeņus un to, ka tīro ūdeni pēc attīrīšanas atgriež dabā.
Visu grupu plakāti no pārgājiena izvietoti pie Ekodēļa, ievietoti foto mājaslapā, IG un FB.
Novembris
Aktivitāšu nosaukums:
1.Laika vērojumi – Ticējumi par laika apstākļiem Mārtiņos. Atkārtot šo Ziemassvētkos, Lieldienās (mājasdarbs sadarbībā ar vecākiem – uzzīmēt laiku Mārtiņdienā)
2. Foto izstāde “Es apceļoju LATVIJU – jeb ārpus novada” – sadarbībā ar vecākiem
3. Telpu dekorēšana ar dabas materiāliem – āra izglītības dienā savākt dažādus dabas materiālus.
4.Rīcības dienas – Planētai vajag varoņus!
5.Latvijas dzimšanas dienā pašgatavoti stikla burku lukturīši (2 no grupas)
Aktivitāšu saturs:
1. Uzzīmēt laika apstākļus Mārtiņos – Mārtiņi iekrita svētdien, tāpēc sadarbībā ar vecākiem. Mārtiņdienas ticējumi par laika apstākļiem – vai tiem var ticēt? Zīmējumus nes uz bērnudārzu un saglabā līdz Ziemassvētkiem.
2. Iepazīt Latviju caur foto. Parādīt, cik Latvija ir sakopta, ja par to rūpējas. Noskaidrot, cik daudz mēs ceļojam Latvijā. Izstāde par godu Latvijas 106 dzimšanas dienai. Foto iesūta digitāli un Latvijas dzimšanas dienas svinībās tās var aplūkot uz sienas caur projektoru.
3. Mārtiņdienas dekorus pagatavo no dabas materiāliem. Atklāt veidus kā ekonomēt resursus un nepirkt lieki.
4.”Cālīša” grupa devās ielā ar plakātu – Planētai vajag varoņus, nevis klimata pārmaiņas! Bērni stāsta iedzīvotājiem par klimata pārmaiņām.
“Mārītes” grupa raksta vēstuli pašvaldībai – Planētai vajag varoņus – atbildīgus suņu saimniekus!
5.Otrreiz izmantojamās burkas apdarināt ar dabas materiāliem.
Sasniegtais rezultāts:
1. Atnesti katrā grupā daži zīmējumi, kurus saglabās līdz pat Ziemassvētkiem, lai noskaidrotu vai ticējumi atbilst. Mārtiņos bija peļķes.
*Ja Mārtiņdiena jauka un skaidra, tad ziemā būs liels sals.
*Kāds laiks Mārtiņos, tāds Ziemassvētkos.
*Ja Mārtiņdienā zosis iet pa ledu, tad Ziemassvētkos tās peldēs pa ūdeni.
*Ja Mārtiņdienā zosis staigā pa dubļiem, tad Lieldienās tās ies pa ledu.
2. Tika iesūtītas ap 80 fotogrāfijām. Bērni pārrunās atklāja, kur viņi ir bijuši, ko redzējuši, kā braukuši. Noskaidroja, ka visi Latviju apceļojuši kopā ar ģimeni un auto ir bijis pilns ar pasažieriem.
3. Izstāde Mārtiņgaiļi – katra grupa pagatavojusi gaili izmantojot dabas materiālus vai otrreiz izmantojamos materiālus. Pārrunāts ar bērniem veidi kā gatavot dažādus dekorus, saudzējot dabu.
4. “Cālīša” grupa ar interesi par klimatu pastāstīja 15 sastaptajiem cilvēkiem. 11 atzina, ka jau dara lietas, kas palīdz klimatu pārmaiņu novēršanai.
“Mārītes” grupa nodeva vēstuli Valmieras novada Rūjienas apvienības pārstāvim. Bērni pastāstīja, ka viņus uztrauc suņu saimnieku bezatbildība – nesavāc suņu atstātās “dāvanas” aiz sevis Ternejas parkā. Mēnesi vēlāk parkā parādījās norādes, ka suņu saimniekiem jāsavāc aiz sava mīluļa.
5. Katra grupa pagatavojusi 2 burciņas, izmantojot otrreiz izmantojamo materiālu un dabas materiālus. Procesa laikā bērni iepazīstināti ar metodēm, kā izmantot otrreiz un neizsviest uzreiz visu atkritumos. Vecāko grupu bērni šīs idejas aiznesuši uz māju un mājās pagatavojuši dažas burciņas – svečturus.
Decembris
Aktivitāšu nosaukums:
1. Labdarības akcija “No sirds uz sirdi” – gatavo apsveikumus 3 pansionātiem, mazās grupas dodas ielās ar apsveikumiem.
2.Iestādes noformējums Ziemassvētkiem – dabas materiāli
3.Ticējumu pārbaudīšana
Aktivitāšu saturs:
1. Gaidot Ziemassvētkus gatavo dāvaniņas, apsveikumus, lai sagādātu prieku pansionātu iemītniekiem, gan pilsētas iedzīvotājiem. Apsveikumus gatavo dabai draudzīgi, ja iespējams izmanto otrreiz izmantojamu materiālu.
2. Aicinām grupās rotājumus izgatavot no dabas materiāla, lai ietaupītu gan papīru, gan līmi, gan citus resursus.
3. Pārbaudām Mārtiņdienas zīmējumu atbilstību laika apstākļiem Ziemassvētkos.
Sasniegtais rezultāts:
1. Bērni uzzināja, cik dažādi var izmantot dabas materiālus. Noskaidroja un iemācījās lietot lietas otrreiz. Guva prieku par padarīto un iepriecināja citus.
2. Grupās nav izmatoti veikala rotājumi – bērni rotājumus izgatavoja no dabas materiāliem kopā ar grupu audzinātājām. Dažu rotājumu idejas tika aiznestas uz māju un guva atzinību mājās – atsauksmes no vecākiem.
3. Daži ticējumi atbilst – Kāds laiks Mārtiņos, tāds Ziemassvētkos. – šogad precīzākais no ticējumiem, jo Ziemassvētki bija tikpat slapji, cik Mārtiņdiena. Pārējos ticējumus vēl visu ziemu pārbaudīsim.
Janvāris
Aktivitāšu nosaukums:
1. Viena diena bez kopētāja 02.01.
2. Tukšo šķīvju diena 03.01. (Kurai grupai vairāk tukšu šķīvju)
3. Lukturīšu diena – vērot dienas un nakts garumus 07.01.
4. Sniega diena – noskaidrot kāpēc ir vai nav sniegs 22.01.
5. Plakātu konkurss – Zemeslodes sasilšana. (Sadarbībā ar vecākiem) 27.01.-31.01.
Aktivitāšu saturs:
1. Iestādes darbinieki neizmanto kopētāju.
2. Sacensības starp grupām, kura grupa viss apdomīgāk izlieto pārtiku. Samazinot pārtikas atkritumus.
3. Bērni iestādē ierodas ar lukturīšiem. Izbaudām savādāku elektrības veidu. Bērniem pastāstīt par baterijām un to kaitīgo ietekmi dabā, kā pareizi tās nodot. Elektrības saprātīga lietošana.
4. Sporta diena – aktivitātes āra vidē. Veicināt bērnu interesi darboties ārā.
5. Vecāku nedēļas ietvaros vecāki kopā ar bērniem veido plakātus par Klimata pārmaiņām.
Sasniegtais rezultāts:
1. Akcijas ietvaros tika samazināts resursu patēriņš – energoresursu, dabas resursu, bet tikai tajā dienā.
2. 10%nebija pārtikas atkritumu, 45% pārtikas atkritumi bija maz, 30% to bija mazliet vairāk kā vēlējāmies, 15% secinājām, ka jāsamazina porciju lielums.
3. Diena pavadīta ar lielu interesi, mācību process pakārtots lukturīšiem, bērni uzzin kādas baterijas lietot, kur tās likt pēc izlietošanas, cik kaitīgas ir baterijas videi, ja tās tāpat vien izsviež. Par pasākuma efektivitāti liecina arī vecāku pozitīvās atsauksmes.
4. Sniega dēļ (ļoti maz) sporta aktivitātes notika, bet bērni teica, ka sniegs neesot , jo zeme esot saslimusi (Klimata pārmaiņas). Bērniem patīk darboties āra vidē. Sporta diena izdevusies!
5. Šogad neveidojām aptauju vai vecāki zina, kas ir klimata pārmaiņas, bet gan Plakātu konkursu. Plakātus gatavoja vecāki kopā ar bērniem. Bērni vecākiem varēja pastāstīt, ko viņi zina par Klimata pārmaiņām un vecāki piemeklēja klāt informāciju internetā. Pedagogi bija sagatavojuši dažādus otrreiz izmantojamus materiālus, kurus var izmantot plakātu pagatavošanā. Rezultātā 10 lielisku plakātu izstāde iestādes garajā koridorā par Klimata pārmaiņām.
Februāris
Aktivitāšu nosaukums:
1. Pasaules Mitrāju diena
2. Sniega segas biezuma mērījumi (Bitītes grupā)
3. Meteņi – laika vērojumi, ticējumi.
4. Silto džemperu diena
5. Zaļā draugu diena
Aktivitāšu saturs:
1. Aktivitātes, kuras palīdzēs izglītot bērnus un sabiedrību par mitrāju nozīmīgumu cilvēku dzīvēs un mūsu planētas veselībai.
2. Bērni dodas pastaigā un mēra sniega segas dziļumu, atzīmē tabulā.
3.Uzzīmēt laikapstākļus Meteņos. Pierakstīt ticējumus.
4. Samazināt iestādē iekštelpu temperatūru par 1C
5. Doties dabā piknikā ar vietējiem produktiem. Sarīkot ballīti grupā ar vietējiem našķiem.
Sasniegtais rezultāts:
1. Grupās par tradīciju ir kļuvis mini Mitrāju pagatavošana. Pedagogi bērniem pastāsta un parāda kāpēc nepieciešami mitrāji. Dažas saites, kuras izmantojām: https://www.youtube.com/watch?v=na7EkK1J6AI https://www.youtube.com/watch?v=STjjZ7C_FR0 https://www.facebook.com/watch/?v=1778292765515229 u.c.
Sabiedrību informējam savos sociālajos tīklos.
2. Sniega sega šoziem bija maz, jo ļoti silta ziema. Dziļāko sniega segu Bitītes grupa izmērīja februārī 27cm. Bērni diskutēja, kāpēc sniega šogad maz, secināja, ka ārā viss paliek arvien siltāks un jādomā visiem cilvēkiem kopā kāpēc un kā samazināt Klimata pārmaiņas.
3. Meteņu diena pie mums šogad sniegota. Zīmējumi uzzīmēti, glabājas grupās. *Ja Meteņos ir sniegs uz jumtiem, tad arī Lieldienās ir sniegs. Pārbaudījām ticējumu Lieldienās – sniegs nebija, bija pat ļoti karsts laiks.
4. Visās grupās temperatūru samazinājām par 1C , vidēji grupās bija 20C , tāpēc bērni tika aicināti ierasties siltos džemperos. Šī akcija mums ir kļuvusi par tradīciju.
5. Grupas skaisti nosvinēja Valentīna dienu. Dažas grupas veica dažādas aktivitātes grupās, bet dažas devās mazā pārgājienā. Našķi bija vecāku sarūpēti – vietējie produkti. Bērni iemācījās, ka ne vienmēr vajag tālu zemju našķus, garšo arī vietējie.
Marts
Aktivitāšu nosaukums:
1. Zaļās palodzes
2. Mazā pētnieku diena *Ūdens izmantošana manā bērnudārzā – 22.marts Ūdens diena
*Meža nozīme klimata pārmaiņās
3. Siltumnīcas efekts – eksperimenti. Pētījums “Kūstošie ledāji”
Aktivitāšu saturs:
1. Pavasara zaļumu audzēšana uz palodzēm.
2.Mazā korpusa bērni dodas pārbaudīt Lielā korpusa grupas – vai bērni izmanto ūdens taupīšanas atgādnes, vai pareizi lieto ūdeni
Lielā korpusa bērni pēta grāmatas, dodas dabā pētīt mežu, noskaidrot kāpēc mežs ir nepieciešams.
3.Noskaidrot cik ātri kūst ledus, kā izpaužas siltumnīcas efekts.
Sasniegtais rezultāts:
1. Katrā grupā ir pašu audzēti lociņi, kurus var likt uz maizītēm, zupās. Uz palodzēm audzē arī tomātu, samteņu, gurķu stādus dobēm.
2. Mazā korpusa grupas devās pie lielajām un secināja, ka arī lielās grupas saprātīgi lieto ūdeni, ir ūdens taupīšanas atgādnes. Lielā korpusa bērni mazajiem varēja pastāstīt par meža nozīmi Klimata pārmaiņās, skābekļa ražošanu, bioloģisko daudzveidību utml.
3.Iepazinām klimata pārmaiņu tēmas – Siltumnīcas efekts un Kūstošie ledāji. Bērni devās laukā uz siltumnīcu, lai izprastu cik silts var pēkšņi kļūt klimats. Cita grupa kausēja ledu grupas telpā un eksperimentēja ar temperatūru.
Aprīlis
Aktivitāšu nosaukums:
1. Atvērtās meža dienas
2. Lieldienas – 20.aprīlis – olu krāsošana ar dabas materiāliem, laika ticējumi
3.Pavasara pārgājiens – 24.04.
Aktivitāšu saturs:
1. Piedalīties LVM atvērto mežu dienā Rūjienas iecirknī
2.Izmantot dabas materiālus olu krāsošanā, aktivitātes dabā
3.Pārgājiena laikā bērni veic dažādas aktivitātes, kuras ietvertas klimatu pārmaiņu izzināšanā – piemēram, bioloģiskā daudzveidība, atkritumi, veselīgs dzīvesveids utml.
Sasniegtais rezultāts:
1. Iestādītas ap 4000 jaunas priedes. Piedalījās 9 darbinieki no iestādes. Jauna pieredze meža stādīšanā. Uzlabojām klimata CO2 mērījumus.
2.Visas grupas Lieldienas svin āra vidē. Krāso olas, iet rotaļās, min mīklas u.c. Veicinām bērnu interesi par dabu, darbojoties ārā.
3. Pārgājiena laikā realizējām 2 uzdevumus pa ceļam, kur bērniem bija jābūt vērīgiem un jāvēro daba, jāatrod dabā konkrētas lietas, krāsas. Pārrunāt pa ceļam, cik nozīmīgas šīs lietas ir planētai un kas notiktu, ja tieši šīs dzīvās būtnes izzustu. Galamērķī novērtējām lielo ozolu un mēģinājām ieraudzīt bioloģisko daudzveidību, kuru glabā ozols. Gājām rotaļās par kukaiņiem. Salikām grupas nosaukuma pirmo burtu no turpat atrodamiem dabas materiāliem – parādot, ka ne vienmēr visām lietām jābūt līdz paņemtām, lai varētu darboties radoši. Noslēgumā – pikniks. Piknikā pašu gatavotas maizītes un cepumi, tēja. Traukus šādos pasākumos vienmēr ņemam no iestādes un vedam atpakaļ mazgāt, nelietojam vienreizlietojamus traukus.
Maijs
Aktivitāšu nosaukums:
1. Āra izglītības diena 08.05.2025.
2. Ģimenes dienas modes skate “Otra elpa”
3.Pasaules bišu diena
4.Starptautiskā bioloģiskās daudzveidības diena
5.Dabas objekts mūsu apkārtnē – mazās grupas
6.Apņemšanās koks – Ko es varu darīt, lai mazinātu klimata pārmaiņas? Darbiniekiem.
Aktivitāšu saturs:
1. Pavadīt dienu aktīvi ārā. Mācību process notiek ārā.
2. Modes skate sadarbībā ar vecākiem, kurā bērnu tērps jāpagatavo no jau izlietota materiāla, piešķirot tam Otru elpu. Skaisti noslēdzot Ekoskolas Klimata tēmas gadu.
3. Pastāstīt un aktīvi līdzdarboties dažādās ar Bitēm saistītās aktivitātēs. Iestādīt augus Ekodobēs – bišu piesaistīšanai.
4. Apmeklēt Jēru klubu. Doties uz parku. Iestādīt dobē piparmētru. Pētīt kukaiņus Kukaiņu viesnīcā. Pētīt zālāju.
5.Visu gadu mazās grupas “Taurenīša” un “Sienāzīša” Vēroja vienu dabas objektu gadalaiku ietekmē
6.Uz otrreiz izmantojamiem materiāliem darbinieki uzraksta savu apņemšanos, ko varētu darīt viņš pats, lai mazinātu klimata pārmaiņas.
Sasniegtais rezultāts:
1. Āra izglītības diena tika pavadīta dažādi – katrā grupā ar dažādākiem uzdevumiem un pētījumiem. Bērnu atsauksmes pozitīvas, jo bērniem patīk pavadīt laiku ārā.
2. Dažādi tērpi , dažādas modes skates. Izdevies pasākums. Iemācījāmies, ka ne vienmēr viss uzreiz jāizmet atkritumos, bet var dot otru iespēju materiāliem.
3. Dažādas aktivitātes grupās ar bitenieku palīdzību. Bērni uzzināja kā izskatās bišu māja, kas tajā dzīvo, ko ēd un kā rodas medus. Noskaidrojām arī to, cik būtisku lomu spēlē dabā bites. Ekodobes tika papildinātas ar dažādiem augiem.
4. Diskutējām par zālāja dažādību – secinājām, ka tur, kur zālāju pļauj retāk, tur ir dažādāka zālīte – vairāk augu, kukaiņu. Parkā vērojām kokus un satikām vāveri. Secinājām, ka parkā atgriežas vāveres, kuras tur nebija manītas vismaz 10 gadus. Zīmējām dažādus zīmējumus ar kukaiņiem, līmējām dabīgās gleznas, lai priecātos par dabas bagātību mūsu apkārtnē. Pusdienās centāmies izēst tukšu šķīvjus, jo arī pārtiku izmest nav prātīgi.
5.Bērni vēroja kastani pagalmā un skudru pūzni Terneja parkā. Guva pirmo pētniecisko pieredzi, katru nedēļu tos apskatot. Vēroja gadalaiku izmaiņas konkrētajā dabas objektā.
6.Noslēguma pasākumā darbinieki uzraksts savu apņemšanos klimata labā. Mācību gada garumā apgūstot Klimata pārmaiņu tēmu, katram ir ko ierakstīt, ko vēl var mainīt savā ikdienā, lai mazinātu klimata pārmaiņas. Mazi darbi rada lielas pārmaiņas.
Paldies Ekopadomes dalībniekiem, gan lielajiem, gan mazajiem. Paldies bērnu vecākiem, kuri labprāt iesaistās Ekoskolas aktivitātēs un ir gatavi mesties jaunos piedzīvojumos.
Mēs neapstājamies, bet gan turpinām. Nav tēmas , kuru vienreiz iepazīstam un viss viņa ir beigusies. Katrā tēmā saskatām jaunu iespēju, skatu punktu no kura redzam kopsakarības un mēs turpinām.
Tiksimies jaunos piedzīvojumos jaunajā mācību gadā!
Ekoskolas koordinatore Ivita Segliņa
Ekoskola 2023./2024 BIOLOĢISKĀ DAUDZVEIDĪBA.
Bioloģiskās daudzveidības izzušana ir viena no divām lielajām cilvēku radītajām vides problēmām (otra ir klimata pārmaiņas), kas draud līdz nepazīšanai mainīt mūsu pasauli. Cilvēku vēlme arvien vairāk zemes platību atņemt dabai un izmantot lauksaimniecībai, koksnes un citu resursu ieguvei, kā arī mūsu radītais piesārņojums un klimata pārmaiņas ir
galvenie iemesli, kā dēļ izzūd sugas un ar tām saistītās ainavas un vērtības. Tomēr, sekojot zinātnieku ieteikumiem, mēs varam pārtraukt sugu izmiršanu un nosargāt dabu – visvairāk tieši mūsu pašu labā.
Ekoskolas mērķi:
- Ieinteresēt skolēnus iepazīt un izzināt dabas vērtības dažādos līmeņos.
- Iepazīstināt skolēnus ar galvenajiem iemesliem, kādēļ pasaulē izzūd dabas daudzveidība.
- Mazināt dzīvesveida ieradumus, kas veicina bioloģiskās daudzveidības izzušanas galvenos iemeslus.
- Atrast jaunus veidus, kā izmantot skolas apkārtni dabas vērtību izzināšanā.
- Aizsargāt un palielināt bioloģisko daudzveidību skolas apkārtnē, pēc iespējas saglabājot dabiskās dzīvotnes un ieviešot vērtīgus dabas elementus.
Mācību mērķi:
- Veiciniet izpratni par to, kas ir bioloģiskā daudzveidība. Kāda ir tās nozīme?
- Iepazīstiet galvenos iemeslus, kādēļ sugas izmirst. Ko var mainīt savā dzīvesveidā, lai to neveicinātu?
- Noskaidrojiet, kas ir skolai tuvākā aizsargājamā dabas teritorija. Kādas vērtības tajā sastopamas?
- Analizējiet dabisko teritoriju izzušanu līdz ar cilvēku skaita pieaugumu desmit tūkstoš gadu laikā.
- Daudzveidība izzūd 3 iemeslu dēļ: palmu eļļas un lopkopības dēļ izcērt tropu mežus, rodas piesārņojums un pastiprinās klimata pārmaiņas. Izziniet, apkopojiet un popularizējiet ikdienas ieradumus, kas neveicina šīs trīs problēmas.
- Apskatiet video ar dabisko un cilvēka izmantoto teritoriju izmaiņām pasaulē pēdējo 10 000 gadu laikā (ej.uz/EkoVesturi). Kāda to saikne ar vēstures notikumiem? Kā mums rīkoties nākotnē?
Izglītības iestādes mērķi Ekoskolas ietvaros:
1. Izskaust invazīvo sugu augus iestādes teritorijā.
2.Iestādes teritorijā iestādīt 5 rabarberus pavasarī.
3.Atjaunot kukaiņu viesnīcu.
4.Iestādes teritorijā salikt info kartiņas par sastopamajiem augiem, kukaiņiem, kokiem.
5. Uzlabot sadarbību ar vecākiem ekoskolas aktivitātēs.
SEPTEMBRIS
Aktivitāšu nosaukums:
16.09.-22.09. Eiropas mobilitātes nedēļa
22.09. Diena bez auto
1.“Rudens krāsas” – grupas simbola veidošana no dažādiem ziediem
2.Tēvu diena – Meža diena sadarbībā ar pašvaldību – rododendru stādīšana.
Aktivitāšu saturs:
1. Izveidot grupas burta simbolu no dažādu veidu ziediem, ogām utml.
2.Sportiskas aktivitātes ar ekoskolas tēmu uzdevumiem.
3.Rododendru stādu stādīšana pilsētvidē.
Sasniegtais rezultāts:
1. Dažādu burtu simbolu izstāde pie ārdurvīm. Izmantoti dažādi rudens ziedi, ogas. Novērota putnu dažādība, ēdot ogas no burtiem.
2. Iepazīstināti vecāki ar ekoskolas darbību un iespējamo jauno tēmu.
3.Iestādīti 11 rododendri pilsētvidē. Iespēja pieradīt, ka arī bērnudārza bērni var līdzdarboties pilsētvides papildināšanā ar jauniem stādiem.
OKTOBRIS
4.10.Pasaules dzīvnieku aizsardzības diena
16.10.Pasaules pārtikas diena
Aktivitāšu nosaukums:
1.Komposta kaudzes papildināšana – lapas (Rudens lapas kaudze – eža migai).
2.Koki mūsu pagalmā – kas aug mūsu pagalmā.
3.Ekoskolas vides novērtējums.
4.Foto akcija – Mans dabas brīnums rudenī!
5.Rudens pārgājiens – ekoskolas tēmu maršruti.
Aktivitāšu saturs:
1. Bērni piedalās lapu grābšanā un nogādāšanā uz komposta kaudzi gan vietējo, gan pilsētas. Spārītes grupa izveido lapu kaudzi eža migai.
2.Grupu bērni apzin kokus, kas aug iestādes teritorijā.
3. Bērnu ekopadomes grupas veic vides novērtējumu – aktīvi dodas pa visu bērnudārza teritoriju un atzīmē anketās atbildes.
4.Sadarbībā ar vecākiem – vecāki ar bērniem aktīvi pavada laiku ārā un meklē savu dabas brīnumu, kuru līdz 10.novembrim iesūta grupu pedagogam. Foto izstāde paredzēta 16.novembŗi svētku laikā ar projektoru.
5. Katra grupa dodas rudens pārgājienā pilsētvidē – tēma katrai sava no ekoskolas tēmām, taču kopīgi Bioloģiskā daudzveidība.
Sasniegtais rezultāts:
1. Apkārtnes lapas sagrābtas, komposta kaudze papildināta, atstājot lapas vietās, kur pārziemo kukaiņi – krūmos, neskartās dabas stūrī. Izveidota Ežu miga.
2. Koku dažādība iestādes teritorijā ir pietiekami liela – bērni iepazina tos kookus, kurus nebija ievērojuši.
3. Ir veikts vides novērtējums, secinām, ka nepilnības ir Bioloģiskās daudzveidības jomā – īpaši bērniem rūp Eža miga.
4. Izstāde ar Dabas brīnumiem valsts svētku pasākumā – elektroniska izstāde.
5. Nostiprināta sadarbība starp PII Vārpiņu un pašvaldību iestādēm. Noskaidroti bērniem aktuālie jautājumi – katrai grupai sava tēma. Izveidots uzskates plakāts un plakātu izstāde pie ekodēļa.
NOVEMBRIS
Aktivitāšu nosaukums:
1.Ekoskolas rīcības dienas – bioloģiskās daudzveidības izzušana.
2. ”Latvijai 105” – digitālā foto izstāde “Mans rudens brīnums”
3. Bioloģiskā daudzveidība tuvākajā apkārtnē– pašgatavotas grāmatiņas uzsākšana grupās.
4.Mazā pētnieku diena – āra izglītības diena.
Aktivitāšu saturs:
1.”Cālīša” grupa pagatavo plakātu par invazīvām sugām, dodas ielās, lai sastaptajiem iedzīvotājiem stāstītu par to izskaušanu. “Bitītes” grupa organizē meistarklasi sēklu ievākšanai – bērni iepazīstas ar sēklu ievākšanas procesu, uzklausa kā tās jāglabā un pavasarī jāiesēj.
2. Sadarbībā ar vecākiem top izstāde – vecāki iesūta foto, kuros redzami viņu un bērnu kopīgi atrastie Rudens dabas brīnumi. Veicināt vecāku iesaisti Ekoskolas darbībā.
3.Grupas “Mazo pētnieku” dienās dodas āra vidē, pētīt Ekoskolas uzdevumus. Par paveiktajiem uzdevumiem veido fotoreportāžu un papildina vienu no grāmatas lappusēm.
4.Grupa izvēlas vienu no Ekoskolas gada veicamajiem uzdevumiem, pielāgo to mēneša tēmai un piedāvā brīvi nākt vērot savu āra nodarbību citiem kolēģiem.
Sasniegtais rezultāts:
1.Informācija par bioloģiskās daudzveidības izzušanu nodota sastaptajiem cilvēkiem, pastāstīts par ekoskolas darbību un šī mācību gada mērķiem. Tapa plāns izrakt pavasarī invazīvās sugas augus no bērnudārza teritorijas. Veikta sēklu meistarklase. Ievāktas sēklas no ķirbjiem. Rezultātā iegūta konkursa žūrijas balva no Līgatnes dabas takām.
2. Digitālā foto izstāde, kurā varēja redzēt, cik dažāda ir mums apkārt esošā bioloģiskā daudzveidība. Vecāki labprāt iesaistās ekoskolas aktivitātēs.
3.Ekoskolas mērķi un uzdevumi ir interesanti ne tikai bērniem, bet visiem iestādē iesaistītajiem pieaugušajiem. Ar interesi tiek izpētīts, ko katra grupa ir paveikusi “Mazo pētnieku” dienā.
4.Lieliska pieredze redzēt kā āra vidē strādā kolēģi. Iespēja iegūt jaunas zināšanas.
DECEMBRIS
Aktivitāšu nosaukums:
1.Mazā pētnieku diena – skujkoki mūsu apkārtnē.
2. Saudzē eglīti – izgatavo pats!
Aktivitāšu saturs:
1.Bērni ar pedagogiem dodas izzināt apkārtnē esošos skujkokus. Iepazīst skujkoku dažādību.
2.Katra grupa pagatavo savu eglīti grupā – alternatīvās eglītes. Drīkst izmantot jebkādus materiālus, kuri nav jāpērk un ir izmantojami atkārtoti.
Sasniegtais rezultāts:
1.Iepazinām dažāda veida skujkokus. Parkā aug – priede, egle, kadiķis, lapegle. Iestādes teritorijā ir tikai 1 egle. Pētījām mizu atšķirības – reljefs egles mizai atšķiras no priedes mizas. Foto reportāžu uz A4 lapas par āra aktivitātēm izvietojām uz ekodēļa.
2.Pagatavotas 10 alternatīvās eglītes grupām kopā. Iestādē koplietošanas telpās arī pamanāmas alternatīvās eglītes. Izglābām eglītes no nociršanas.
JANVĀRIS
Aktivitāšu nosaukums:
1.Putni pārziemotāji – nometnieki – barotavas – vērošana
2. No koka līdz papīram – papīra gatavošana
3. Foto akcija – “Mans dabas brīnums ziemā – pēdas sniegā!”
Aktivitāšu saturs:
1. Novērot apkārtnē esošos putnus, iepazīt tos.
2. Uzzināt, kā rodas papīrs un pagatavot to.
3.Sadarbība ar vecākiem – doties dabā un atrast pēdas sniegā, noskaidrot kam tās pieder.
Sasniegtais rezultāts:
1. Izgatavoti plakāti , noskaidroti putnu nosaukumi, kuri mielojas barotavā – zīlīte, sarkankrūtītis, zvirbulis, žagata, dzenis, vārna, pelēkā zīlīte, lielā zīlīte. Ar barotavām esam vairojoši bioloģisko daudzveidību iestādes apkārtnē. Foto soc.tīklu platformā.
2. Grupas sagatavojušas papīru no otrreiz lietojama papīra. Uzzināja, ka lai pagatavotu 1t papīru nepieciešami 17 koki. Papīrs iestādē tiek šķirots. Piedalāmies arī ZAAO konkursā “Dabai labu darīt”. Pārstrādājot papīru Pārbaudīja vai iestādē izmanto sertificētus koksnes produktus. Brīvajā laikā zīmējot vairāk uzmanības pievērš vai apzīmē abas papīra puses, tādejādi veicinot papīru izmantot taupīgi. Foto no papīra pagatavošanas un video no izstādes ievietoti soc.tīklos.
3. Bērni iepazina savu tuvāko apkārtni, noskaidroja kuram dzīvniekam pieder pēdas. (Foto izstāde publicēta martā soc.tīklos)
FEBRUĀRIS
Aktivitāšu nosaukums:
1.Mitrāju diena
2. Vitamīni uz palodzes – zaļās palodzes
Aktivitāšu saturs:
1.Izpētīt Mitrāju nozīmi dabā. Izpētīt upju, jūru, okeānu nozīmi bioloģiskajā daudzveidībā. Kā saglabāt bioloģisko daudzveidību Mitrājos?
2.Grupās sēt un stādīt zaļumus ikdienas lietošanai.
Sasniegtais rezultāts:
1.Bērni iepazina mitrājus gan filmiņās, gan uzdevumos, gan paši veidoja miniatūru mitrājus. Noskaidroja, ka mitrāji ir dzīvotnes daudziem augiem, kukaiņiem un dzīvniekiem, zivīm. Sprieda par to, kā saglabāt mitrājus – nevajagot tik daudz rakt un iet uz slapjām vietām; skatīties zem kājām, lai nesabradātu augus un kukaiņus; nevajagot makšķerēt zivis vairāk kā var apēst u.c. Foto iestādes mājaslapā galerijās un soc.tīklos.
2.Iestādīti sīksīpoliņi, sīpoli, gurķi, dilles, pētersīļi, salāti. Iesētas samtenes – dobēm vasarā. Pievieno pie zupām lociņus, dillītes.
MARTS
Aktivitāšu nosaukums:
1.Kukaiņu viesnīcu papildināšana
2.Izzinoša nodarbība par mežu. “Iepazīsti mežu”
3. Ūdens diena – Izzini jūras, okeānus, upes, ezerus.
4.Meža diena – iestādes teritorijā iestādi koku!
Aktivitāšu saturs:
1.Pagatavo jaunu kukaiņu māju. Novieto to iestādes teritorijā, lai vairotu bioloģisko daudzveidību apkārtnē.
2.LAD atbalsta dienesta pārstāvis iepazīstina bērnus ar bioloģisko daudzveidību mežā, meža nozīmi cilvēkiem, dabai.
3.Grupās izzinošas aktivitātes par ūdens nepieciešamību dabai, par tā nozīmi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai.
4. Iestādes teritorijā iestādīt pūpolu.
Sasniegtais rezultāts:
1. Iestādes teritorijā izvietotas 2 jaunas Kukaiņu mājas. Izvietotas kukaiņu kartītes.
2.Iepazīti dažādi meža dzīvnieki, atpazīti dažādi koki, kuri aug mežā, uzzināts kāpēc cilvēkiem nepieciešams saudzīgi izturēties pret dabu.
3.Izspēlētas dažādas spēles par zivīm, upēm, okeāniem. Noskatījušies video par klimata pārmaiņu sekām. Noskaidrotas dažas no invazīvajām sugām Latvijas upēs, ezeros.
4.Ekoskolas “Neskartajā dabas laukumā” iestādīts pūpols.
APRĪLIS
Aktivitāšu nosaukums:
1.Nodarbība “Iepazīsti suni”
2.Nodarbība sadarbībā ar bibliotēku un dabas aizsardzības pārvaldi “Bioloģiskā daudzveidība”
3.Foto akcija – “Mans dabas brīnums – pavasarī!”
4.Rabarbera stādīšana – Zemes diena.
5.Pavasara pārgājiens “Rūjas paliene”
Aktivitāšu saturs:
1.Ieapzīt suni un ko darīt situācijās, ja uz ielas sastop svešu suni.
2. Uzzināt, kas ir bioloģiskā daudzveidība un mācīties to saskatīt dabā.
3.Sadarbībā ar vecākiem, doties dabā un atrast kukaini. Nofotografēt, noskaidrot, kas tas par kukaini.
4.Iestādīt iestādes teritorijā 5 rabarberus.
5. Iepazīt Rūjas upes palieni, veikt dažādus uzdevumus, kas saistīti ar Bioloģiskās daudzveidības tēmu. Atzīmēt kartē vietas, kuras nepieciešams sakopt, jo atradām atkritumus.
Sasniegtais rezultāts:
1.4 lielās grupas piedalījās nodarbībā. Berni zina, ka rīkoties satiekot svešu suni. Iepazina suņa īpašības.
2.Bērni izspēlēja dažādas spēles kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldes darbiniekiem. Tagad bērni zina, cik dažādi tārpiņi sastopami dabā. Kādi ir tuvumā esošie dzīvnieki, iepazina parkā augošos kokus. Nostiprināja un pilnveidoja zināšanas par bioloģisko daudzveidību.
3. Iesūtīti tika 120 foto. Secinājām, ka noteikumus lasa tikai 5% vecāku. Foto ar kukaiņiem daudz, bet bija arī čūskas fotogrāfija. Kukaiņu nosaukumi pierakstīti tikai 5% foto. Bērni zina, kādu kukaini ir fotografējuši.
4.Lielās talkas ietvaros, Zemes dienā, iestādes teritorijā tika iestādīti 10 rabarberi. Plānojām stādīt 5, bet atsaucība stādu ziedojumam bija uz pusi lielāka, kā cerējām. Rabarberi būs lieliska dzīvotne dažādiem kukaiņiem un lielisks apputeksnētāju piesaistītājs ziedēšanas laikā, kā arī lielisks C vitamīna avots bērniem.
5. Pārgājiena laikā, secinājām, ka upes paliene ir ļoti sakopta, jo nebija neviens punkts, kur atzīmēt kartē atkritumus. Saskatījām aizsargājamus augus. Izveidojām no citiem augiem ziedu kolāžu – pēc tam izstāde iestādes gaiteņos. Uzzinājām par palienē mītošajiem aizsargājamiem putniem. Klausījāmies putnu balsīs un mēģinājām noskaidrot ar interneta palīdzību, kuram putnam ir konkrētā balss. Noslēgumā izbaudījām rotaļas ar Pūci Lūci. Pusdienojām pie dabas.
MAIJS
Aktivitāšu nosaukums:
1.Pasaules Bišu diena
2.Starptautiskā Bioloģiskās daudzveidības diena
3.Āra izglītības diena
4.Iepazīstam bioloģisko daudzveidību! Grāmata
5.Ekoskolas noslēguma pasākums – radoši bioloģiskajā daudzveidībā.
6.Skudra Urda domā, meklē un atklāj.
Aktivitāšu saturs:
1.Izpētīt bišu nozīmi dabā. Veidot materiālu sabiedrības informēšanai.
2.Pagatavot kukaiņu un augu kartiņas iestādes teritorijai.
3.Visa diena tiek pavadīta ārā rotaļājoties, mācoties.
4.Visa gada garumā veidota Bioloģiskās daudzveidības grāmata, lai labāk to iepazītu.
5.Radošās darbības Bioloģiskās daudzveidības tēmā, lai noslēgtu gada tēmu. Mīklas, puzles, diskusijas utml.
6. Ūdens mūsu dzīvē – izzinošas nodarbības ar skudru URDU.
Sasniegtais rezultāts:
1.Izveidots plakāts, ievietots soc.tīklos, uzfilmēts video.
2.Iestādes teritorijā izvietotas dažādas kukaiņu, augu kartītes.
3.Nodarbības tika pavadītas āra vidē. Informēta sabiedrība par to, cik vērtīgi ir laiku pavadīt dabā.
4.Izveidota 10 grāmatu izstāde. Bērni var iepazīt citu grupu darbu, salīdzināt, kas sakrīt, kas pilnīgi jauns.
5.Pasākuma laikā tapa dažādas radošas lietas – piekariņi, grupas simboli, atminētas mīklas par kukaiņiem, izspēlētas spēles par putniem, apskatīti rabarberi, ekoskolas neskartās dabas stūris, noskaidrots , ka ir jaunas kukaiņu mājas, pamanītas kukaiņu un augu kartītes teritorijā, palīdzēts sastādīt un sasēt ekomaisos sēklas. Noslēgumā diskusijas ar vecākiem apliecināja, ka 88% vecāki uzskata, ka ekoskolas mērķi ir sasniegti, 3%uzskata, ka ir paveikts vairāk, 5% uzskata, ka ir vēl iespēja padziļināti šo tēmu pētīt, 4% nav iedziļinājušies tēmā, bet zina, ka tiek īstenota.
6. Bērni uzzināja, kāpēc nepieciešams ūdens, kas tajā dzīvot, kā to taupīt, nepiesārņot.
Paldies visiem, kuri ar mums izbaudīja, izzināja, iemācījās, palīdzēja izprast Bioloģisko daudzveidību!
Tiekamies rudenī ar jauniem mērķiem!