25. marta rīts Trikātas pamatskolā iesākās ar cieņas pilnu klusumu un dziļām pārdomām. Visa skolas kopiena bija vienota atcerē un piemiņā, godinot 1949. gada deportāciju upurus, kuru dzīves tika pārrautas neatgriezeniski vienā no traģiskākajiem Latvijas vēstures notikumiem — 25. marta deportācijas dienā.
Piemiņas brīdis tika veidots kā emocionāli piesātināts un izzinošs notikumu kopums, kas soli pa solim palīdzēja skolēniem iedziļināties vēstures notikumos un to nozīmē.
Vēstures skolotāja Aira kopā ar 5. klases skolniecēm Elīnu un Melāniju uzveda emocionālu fragmentu, kurā tika attēlota mierīga cilvēku ikdiena, kas pēkšņi tika pārtraukta ar paziņojumu par izsūtīšanu. Cilvēkiem tika dotas tikai 30 minūtes, lai paņemtu pašu nepieciešamāko, nezinot, kas viņus sagaida tālāk. Šis brīdis atklāja izsūtīšanas nežēlīgo pēkšņumu un cilvēku bezpalīdzību.
Turpinājumā tika demonstrēts fragments no filmas “Melānijas hronika”, kurā spilgti atainots izsūtīšanas brīdis un skarbā realitāte vilciena vagonos.
Turpinājumā, skolēni piedalījās latviešu valodas un literatūras skolotājas Ivetas Brences sagatavotajā viktorīnā par Latviju un izsūtīšanas laiku. Viktorīna rosināja gan zināšanu nostiprināšanu, gan pārdomas par Latvijas vēsturi, cilvēku likteņiem un brīvības vērtību.
Piemiņas brīdi noslēdza skolotāja Aira ar emocionāliem un sirsnīgiem vārdiem, pieminot arī Māras dienu kā vēl vienu nozīmīgu dienu latviešu tradīcijās, kas simboliski atgādina par saknēm, zemi un garīgo spēku. Viņas teiktais sasaistīja vēstures atmiņu ar kultūras mantojumu, uzsverot, cik svarīgi ir saglabāt cieņu gan pret pagātni, gan savas tautas vērtībām.
Pirms skolēni un pedagogi devās tālākajās dienas gaitās, visi tika sirsnīgi cienāti ar tradicionālu maltīti — rupjmaizi un žāvētu gaļu. Šis vienkāršais, bet simboliskais cienasts kļuva par vēl vienu atgādinājumu par latviskajām saknēm, izturību un spēju saglabāt identitāti arī visgrūtākajos laikos.
Liels paldies skolotājai Airai Kārkliņai par šo emocionālo brīdi!
