Jūlijā par mēneša sportisti individuālajā sporta veidā tika nominēta orientēšanās sporta nodaļas audzēkne Marta Vaļģe. Marta Jūlijā devās uz Čehiju, kur startēja Eiropas Jaunatnes orientēšanās čempionātā, ilgi lolotais sapnis par iekļūšanu Latvijas orientēšanās izlasē šovasar piepildījās. Sportiste atceras, ka brīdī, kad to uzzinājusi, sajūtas bijušas īpašas: “Jau ilgi biju centusies tikt izlasē. Kad šogad uzzināju, ka esmu iekļauta, biju ļoti priecīga. Skriet šāda mēroga sacensībās ar Latvijas izlases formu bija ļoti īpaši.”
Pavasarī Baltijas čempionātā viņa izcīnīja 7. vietu individuālajā startā un sudrabu stafetē, taču atzīst, ka neliels rūgtumiņš palicis: “Stafešu finiša spurts par pirmo vietu, kur beigās mani apsteidza, laikam atstāj mazu rūgtumu, taču motivāciju trenēties vēl vairāk.” Savukārt Eiropas jaunatnes čempionāts Čehijā devis jaunu redzējumu par to, kā augstākā līmenī jāstrādā ar sevi: “Biju trenējusies ļoti pamatīgi un biju gatava kalniem, bet garajā distancē neveicu pašas labākās ceļu izvēles un pieļāvu kļūdu. Tomēr pēc šīm sacensībām skaidri redzu, kur varu uzlabot savu sniegumu.” Kļūdas sacensībās nav šķērslis turpināt: tās māca tikt galā arī ar emocijām.
Orientēšanās sportā viņu ievirzījusi ģimene. “Kad biju mazāka, gandrīz katru ceturtdienu braucām uz Valmieras magnētu. Pamazām iepatikās, un tā arī paliku šajā sportā,” viņa stāsta. No visām distancēm sportiste vislabāk jūtās veicot garo distanci, kamēr sprintā jūtas mazāk pārliecināta.
Sezonas laikā treniņi aizņem ievērojamu daļu ikdienas – nedēļā tie ir apmēram pieci, katrs ilgst stundu līdz pusotru. Ziemā, kad sacensību ir mazāk, treniņi notiek biežāk, vasarā – retāk, jo paši starti jau kalpo kā laba slodze. “Visgrūtāk ir ziemā, kad ārā ir auksts un tumšs, doties garajos, lēnajos skrējienos. Savukārt vislielāko prieku sniedz gandarījums pēc ļoti grūtiem treniņiem – kalnu vai intervālu,” viņa atzīst.
Sacensībām sportiste gatavojas rūpīgi, izpētot sacensību biļetenus un informāciju, kā arī pievēršot uzmanību atpūtai: “Tuvojoties sacensībām cenšos iegūt kvalitatīvu miegu, bet sacensību dienā neēst neko smagu.”
Skolas un sporta apvienošana līdz šim nav sagādājusi lielas grūtības, lai gan 9. klase ar eksāmeniem bijusi īpaši saspringta. Šovasar, pabeidzot pamatskolu, viņa izvēlējusies inženierzinātņu novirzienu, jo patīk fizika un labi padodas matemātika.
Par nākotni sportā jauniete saka: “Kādreiz noteikti vēlētos sevi redzēt elitē, bet cik nopietni nodarbošos ar sportu, noteiks skola. Šīs sezonas mērķis – Eiropas jaunatnes čempionāts – jau ir izpildīts, un par to esmu ļoti gandarīta.” Kad ir brīvs laiks, viņa to cenšas izmantot aktīvi – vasarā patīk doties garākos braucienos ar velosipēdu, ziemā – slēpot un slidot. Ikdienā prieku sniedz arī filmas, grāmatas vai jaunas kūkas recepšu izmēģināšana.
Par savu ceļu līdz šim sportiste ir pateicīga cilvēkiem, kas palīdzējuši augt: “Lielu paldies vēlos teikt trenerei Evai Rozentālei par treniņu plānu un atbalstu, Līgai Valdmanei par visām zināšanām, kā arī milzīgu paldies savai ģimenei.”
Savukārt citiem jaunajiem sportistiem viņa iesaka nekad nepadoties: “Pat ja liekas, ka nekas nesanāks – turpināt iet savu ceļu.”
Paldies sakām biedrībai “Valmieras Uzņēmēju klubs” par sadarbību un Mēneša sportistu sveikšanu – dāvanu karti un nelaimes gadījumu apdrošināšanu gadam.
