Mēneša sportists komandu sporta veidos februārī ir florbolists Rolfs Zariņš. Rolfu nominēja viņa florbola treneris Ivars Laktiņš. Treneris saka, ka Rolfs ir īsts paraugs saviem komandas biedriem, ļoti izpalīdzīgs un ar progresīvu individuālu darbu pierādījis, ka var konkurēt arī ar vecākiem sportistiem. Rolfs treniņus kavē ļoti reti, tikai veselības problēmu dēļ, citā laikā treniņos darbojās ne tikai pie savām vecuma grupām, bet arī pie vecākiem spēlētājiem un treniņus apmeklējot arī individuāli.
Jaunais florbolists savu ceļu sportā sāka pavisam agrā bērnībā. Piecu gadu vecumā mamma viņu aizveda uz pirmo florbola treniņu. Jau tad viņš bija ļoti aktīvs bērns un bieži teica, ka grib daudz skriet, tāpēc vecāki nolēma pamēģināt tieši šo sporta veidu. Noskatoties pirmo treniņu, viņš uzreiz sajuta, ka šī ir vieta, kur vēlas palikt. Tā sākās viņa stāsts florbolā — ar bērna ziņkāri, kustību prieku un pamazām augošu aizrautību.
Runājot par izaicinājumiem, sportists atzīst, ka lielākais vēl tikai priekšā. Viņš jau tagad gatavojas nākamajam solim savā sportista karjerā — spēlēšanai 1. līgā. Tajā pašā laikā viņš cer, ka ar smagu darbu un neatlaidību kādu dienu izdosies iekļūt arī virslīgas komandā. Šis mērķis viņam kalpo kā motivācija katram treniņam un spēlei.
Savā sportiskajā attīstībā viņš īpaši izceļ trenerus Ivaru Laktiņu un Arvi Kārkliņu. Tieši viņi, pēc sportista domām, ir devuši daudz vērtīgu padomu un palīdzējuši pilnveidot gan tehniskās prasmes, gan izpratni par spēli. Jaunais spēlētājs ar pateicību atceras brīžus, kad treneri dalījušies ar gudrām idejām un iemācījuši dažādus paņēmienus, kā laukumā apspēlēt pretiniekus. Līdz šim viens no emocionālākajiem brīžiem viņa sporta gaitās ir bronzas medaļas izcīnīšana. Šis sasniegums viņam palicis atmiņā kā īpašs brīdis, kad komandas ieguldītais darbs, treniņi un kopīgā cīņa vainagojās ar rezultātu.
Sportista ikdiena lielākoties paiet starp skolu un treniņiem. Pēc mācībām viņš dodas uz sporta zāli, kur sākas treniņš ar iesildīšanos un turpinās ar intensīvu darbu laukumā. Viņš cenšas katrā treniņā izdarīt visu pēc iespējas labāk. Ja vien ir iespēja, jaunais spēlētājs uz Olimpisko centru atbrauc arī papildus, lai vienkārši pamētātu pa vārtiem un pilnveidotu savas prasmes.
Ikdienā jaunais florbolists mācās 8.c klasē Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijā. Mācības viņam padodas labi, lai gan florbola dēļ reizēm nākas kavēt stundas. Tomēr viņš cenšas būt atbildīgs — nepieciešamības gadījumā apmeklē konsultācijas un noskaidro visu nesaprotamo. No skolas priekšmetiem viņam īpaši patīk vēsture un ķīmija.
Ārpus skolas un treniņiem laika citiem hobijiem gandrīz neatliek. Sportists apzināti izvēlējies lielāko daļu sava laika veltīt florbolam, jo vēlas attīstīties un sasniegt augstākus mērķus. Runājot par veiksmīga sportista īpašībām, viņš uzsver divas svarīgākās — gribasspēku un izturību. Bez tām, viņaprāt, nav iespējams izturēt garo ceļu uz panākumiem.
Grūtākos brīžos viņu motivē ticība rītdienai. Sportists uzskata, ka vienmēr var būt vēl grūtāk, tāpēc svarīgi saglabāt pozitīvu attieksmi. Viņš tic, ka tieši caur grūtībām veidojas cilvēka raksturs, un šī pārliecība palīdz turpināt strādāt arī tad, kad ir nogurums vai neveiksmes.
Zaudējumus viņš uztver kā iespēju mācīties. Pēc spēlēm sportists mēdz pārdomāt, ko varēja izdarīt citādāk, un cenšas no kļūdām izdarīt secinājumus. Tajā pašā laikā viņš vienmēr tic, ka nākamā spēle būs labāka. Pirms spēlēm viņam ir arī savs neliels rituāls — viņi ar komandu mēdz lēkāt apkārt ūdens pudelei. Šī šķietami vienkāršā darbība palīdz noskaņoties spēlei un mazināt pirms spēles satraukumu.
Nākotnē viņa lielākais sportiskais sapnis ir kopā ar FBK Valmiera virslīgas komandu izcīnīt zelta medaļu Arēnā Rīgā. Savukārt tuvākajā laikā viņš vēlas labi nokārtot arī 9. klases eksāmenus.
Noslēgumā jaunais sportists ar pateicību domā par cilvēkiem, kuri palīdzējuši viņa ceļā. Viņš saka lielu paldies saviem treneriem par gudrajiem padomiem un ieguldījumu viņa sportista personības veidošanā. Tāpat īpašu pateicību viņš velta saviem vecākiem, kuri vienmēr atbalstījuši — veduši uz treniņiem un bijuši klāt viņa spēlēs. Šis atbalsts viņam nozīmē ļoti daudz un dod spēku turpināt ceļu uz lielākiem mērķiem.
