Mēneša sportists individuālajā sporta veidā maijā ir vieglatlēts Kaspars Balodis. Kaspars maija pēdējā nedēļas nogalē Latvijas izlases sastāvā startēja Baltijas komandu čempionātā daudzcīņās, pārstāvot U18 grupā un izcīnot 6. vietu desmitcīņā. Kā arī aizvadītā telpu sezona Kasparam nesusi panākumus.
Kaspara ceļš vieglatlētikā ir sācies pavisam nejauši, kad sporta stundā bija jāizpilda pārbaudes darbs uz atzīmi. Toreizējais sportas skolotājs Māris Antons saskatījis potenciālu un piedāvājis izmēģināt spēkus vieglatlētikā. Viņš piekritis, nemaz nenojaušot cik tas tālu aizvedīs, par to arī ļoti vēlētos pateikties viņam. Vieglatlētikā sācis trenēties vien 2023. gada septembrī, kas nozīmē, ka šajā sportā aizvadīti divi gadi un deviņi mēneši. Pirms tam Kaspars ar citu sporta veidu nav nodarbojies, taču jau kopš mazotnes sportis ir vienmēr bijis tuvsm jo ģimene vienmēr ir bijis liels sporta entuziasts. Sportists atcerās, kā bērnībā mammas brāļi vienmēr ņēmuši līdzi uz dažādām sporta spēlēm, kas arī raisījis lielu interesti par sportu.
Pats uzskata, ka pirmais lielais pagrieziena punkts bijis 2025. gada vasarā, kad pēc izcīnītā Latvijas čempiona titula 110 metru barjerskrējienā ticis iekļauts Latvijas U18 izlasē. Tā esot bijusi neaprakstāma sajūta – pirmo reizi dzīvē startējis un aizstāvējis valsts karoga krāsas. Un kopš tā laika Latvijas izlases formu ir vilcis jau četras reizes, ko arī pats uzskata par lielu sasniegumu.
Pašlaik Kaspara spēcīgākās disciplīnas ir tāllēkšana un barjerskriešana, lai gan kopumā pars saka, ka ir daudzpusīgs atlēts – padodās arī sprints, augstlēkšana un arī lodes grūšana. Šī gada maijs ir bijis īpaši veiksmīgs, jo tāllēkšanā sasniedzis jaunu personīgo rekordu un Valmieras novada rekordu (6,77m), un nupat 31. maijā Baltijas čempionātā daudzcīņā 110m/b veica 14,45 sekundēs. Un šie sasniegtie rezultātu dod milzīgu gandarījumu, lepnumu un motivāciju neapstāties. Lai gan sportists ir gandarīts par jau paveikto, arī šī brīža galvenais mērķis ir skaidrs – izpildīt normatīvus un kavlificēties Eiropas U18 čempionātam (tāllēkšana 7,00m un 110m/b 14,25s) un pats atzīst: “Esmu apņēmības pilns to sasniegt!”
Kaspars saka, ka vieglatlētika prasa lielu laika ieguldījumu, jo treniņi ir piecas vai sešas reizes nedēļā un katrs treniņš ilgst aptuveni divas līdz trīs stundas. Runājot par sacensībām – gads dalās divos posmos. No decembra līdz martam tiek aizvadīta telpu sezona, kad sacensības notiek aptuveni reizi divās nedēļas, turpretī vasaras sezona, no maija līdz augusta sākumam, ir daudz intensīvāka, paņem krietni vairāk spēka un enerģijas, jo sacensības mēdz būt pat divas reizes nedēļā.
Kaspars mācās Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijā un tik tikko ir beidzi 10. Klasi. Apvienot mācības un sportu pagaidām izdodoties salīdzinoši viegli, jo treniņi sākās 16:30, tāpēc arī pēc treniņiem vēl atliek gan laika, lai pievērsot mājasdabiem un skolas lietām. Arī ziemas sacensību kalendārs ir labvēlīgs, jo lielākoties sacensības tiek rīkotas brīvdienās, tāpēc reti kad sanāk kavēt skolu. No mācību priekšmetiem vislabāk patīk sports un sociālās zinības.
Runājot par nākotni Kaspars ir piesardzīgs, jo ir apsvēris dažādas studiju opcijas, bet nevēlās skriet notikumiem pa priekšu. Pieļaujot, ka varētu mācīties par fizioterapeitu vai uzņēmējdarbību, jo šobrīd ģimnāzijā arī apgūst šādu virzienu. Tāpat neizslēdz iespēju, ka sportisko sasniegumu sakarā varētu pavērties durvis kādai sporta stipendijai ārzemēs. Tāpēc arī plāno turpināt trenēties, darīt savu labāko un tiekties pēc augstvērtīgiem rezultātiem. Mērķis sportā ir pārstāvēt Latviju arī nākamo vecuma grupu izlasēs, jo šobrīd sports Kaspara dzīvē ieņem svarīgu lomu. Lielais sapnis ir nākotnē startēt un parādīt savu labāko sniegumu Eiropas un Pasaules čempionāts.
Vieglatlēts uzskata, ka sportistam vissvarīgākā ir disciplīna un spēja atkāpties grūtību priekšā. Pats saka, ka viņam piemīt ļoti izteikta mērķtiecība un veselīgs spīts – ja kaut ko patiešām vēlas sasniegt, neatlaidīgi virzīsies uz rezultātu. Tajā pašā laikā arī apzinās pie kā vēl jāpiestrādā. Dažreiz Kaspars par daudz sakāpina emocijas un izliek pārāk lielas likmes pārbaudes sacensībās, kurām nav tik lielas nozīmes un to nevajadzētu darīt. Mērķis ir iemācīties tādos brīžos saglabāt vēsu prātu un būt psiholoģiski noturīgāks un lai labāko formu parādītu tieši tad, kad tas ir visvairāk vajadzīgs.
Jautājot kā viņš noskaņojās un sagatavojās startiem, Kaspars stāsta, ka viņam ir sava sistēma – ļoti palīdz iedvesmas gūšana no elites līmeņa sportistiem – pirms sacensībām mēdz skatīties Eiropas un Pasaules čempionātu video ierakstu. Lai pārvarētu uztraukumu, viņš cenšas kontrolēt savas domas, tā vietā lai baidītos un domātu “kas būs, ja nesanāks”, cenšās sevi noskaņot pozitīvi un domā “kas būs, ja sanāks!”. Un lai novērstu lieku stresu, Kaspars pārslēdz uzmanību uz tehnisko analīzi, pārskatot savus iepriekšējo sacensību video. Savukārt, praktiskie risinājumi ir skaidri zināmi – dienu iepriekš obligāti ir kārtīgi jāpaēd, lai uzlādētu enerģijas rezerves, bet sacensību dienā galvenais ir aizvadīt jaudīgu iesildīšanos, lai ķermenis būtu simtprocentīgi gatavs darbam.
Par iedvesmošanos runājot, Kaspars saka, ka viņu ļoti iedvesmo Šveices atlēts Simons Ehamers. Viņš ir izcils tieši tajās pašās disciplīnās, kuras praktizē arī mūsu sportists – tāllēkšana un barjerskiešana, un tieši tāpat arī startē daudzcīņā, kas Kasparam ir ļoti tuva un patīk. Sportists piesaista ne tikai ar saviem lieliskajiem rezultātiem, bet arī attieksme, jo Ehamers stadionā vienmēr izstaro pozitīvu enerģiju un startē ar smaidu sejā. Arī Kaspars cenšās šo vieglumu un cīņas sparu pārņemt savos startos.
Ņemot vērā aizņemto grafiku, brīvā laika ir pavisam maz. Bet kad tāds parādās, viņa prioritāte ir ģimene un draugi. Viņam ļoti patīk aiziet uzspēlēt basketbolu kopā ar brāli vai vienkārši satikties un atpūsties ar draugiem, lai uz brīdi atslēgtos no sporta rutīnas. Tāpat viņam patīk izmēģināt arī citas aktīvas izklaides.
Vislielāko paldies Kaspars velta savai trenerei Ingai Dzenei – “Viņa man ir daudz vairāk par treneri – viņa ir cilvēks, kurš neļauj padoties grūtos brīžos un iedvesmo mani augt gan sportā, gan dzīvē ārpuss stadiona.” Tāpat sportists ir pateicīgs arī mešanu trenerim Arnim Žviriņam, Raitim Ravinskim un Līgai Dzenei – viņi visi spēlē milzīgu lomu Kaspara izaugsmē. Un, protams, vecākiem, jo bez viņiem nekas no šī nebūtu iespējams, jo tieši viņu atbalsts un pamudinājums dzen uz priekšu.
Jaunajiem sportistiem Kaspars ieteiktu nepadoties pie pirmajām neveiksmēm un ticēt saviem spēkiem. Sports nav tikai uzvaras, tas ir stāsts par raksturu, disciplīnu un neatlaidību. Novērtēt tos cilvēkus un trenerus, kas ir apkārt un izmantot katru iespēju, kas tiek dota. “Izvirziet augstus mērķus, smagi strādājiet un galvenais – gūstiet no tā visa prieku”!
