Grēta stāvēja pieturā ar greznā puķu papīrā ietītu Ziemassvētku zvaigzni, ko bija sagādājusi mācītājam pasniegšanai pēc dievkalpojuma. Viņa atkal palūkojās augšup uz pieraso logu, kura aizkari sen nebija jutuši ūdeni un par rotājumiem Ziemassvētkos varēja tikai sapņot. Bet Ziemassvētkiem taču tik ļoti piestāv tīrs, balts, vizuļi, grenumi…Logā atkal vērās vecais vīrs, viņš vienmēr tur bija.
Dievkalpojumā Grēta nejuta līksmi vai pacilājumu, mazliet prieks radās, kad tikās ar draugiem uz kopīgu cienastu. Kāpēc tieši man jādodas pie šī vecā vīra? Vai nebija cits, kurš pie viņa paciemojas?
Ziemassvētku zvaigzni viņa mācītājam aizmirsa uzdāvināt, bet varbūt kādam citam tā vajadzīga vairāk? Grēta nolēma, ka dosies pie vecā vīra tieši Ziemassvētku vakarā.
Logā nevena nebija. Viņa apņēmīgi devās pie durvīm, kur varētu dzīvot vīrs un piezvanīja. Atbildes nav. Zvanīja vēlreiz, tad vēl. Izdzirda tādu kā klepošanu, taču durvis neviens neatvēra. Grēta uzmanīgi nospieda rokturi, durvis nebija aizslēgtas. Vai te kāds ir? Vai mājās kāds ir? Paspērusi dažus soļus, viņa ieraudzīja veco vīru guļam uz dīvāna.
Es tevi pazīstu, tu bieži brauc ar autobusu.
Grēta uzvārīja ūdeni līdzpaņemtajai kafijai, trauciņā iebēra pašceptās piparkūkas. Tas bija tik pašsaprotami. Vecais vīrs ciemājās un stāstīja par piedzīvoto savā garajā mūžā. Grēta domāja, ka iespriecinās vīru, bet iepreicināja pati sevi. Greznā Ziemassvētku puķe nemaz neiederējās pieticīgajā miteklī, bet tā ienesa Ziemassvētku vēsti. Vecais vīrs brīdi klusēja, tad teica: es visu laiku esmu ticējis, ka dievs rūpējas par cilvēkiem. Es lūdzu, lai kaut tikai viens cilvēks šajos svētkos atceras mani, un tagad es ticu, ka dievs rūpējas arī par mani.
Pats vērtīgākais ir cilvēka uzmanība, laiks, rūpes, ko viņam velti.
Arī tad, ja kādam no mūsu skolas bērniem nav neviena cita: mājās, pulciņā, pagalmā, kam uzticēties, zinu, ka tu būsi tas vienīgais eņģelis, neskatoties uz piedzīvoto jezgu, darba apjomu vai spēku izsīkumu. Ja ne uzreiz, tad kādreiz noteikti Tavs pieskāriens tiks novērtēts.
Paldies par darbu, ko dari no sirds.