Sākumlapa

Bērnudārzs ir tur, kur mācīšanās sākas ar smaidu un rotaļām.

…cilvēks iestāda koku. Tas aug pats par sevi, arī bez īpašas kopšanas. Tikai tā zari ir mežonīgi un augļi sāk pūt. Vienīgais, ko var darīt, ir izgriezt mežonīgos zarus – kopt koku. Līdzīgi ir ar bērniem. Ja neaudzināsi, nekopsi, viņi neizaugs par stipriem un labiem cilvēkiem…..

Jebkurš skolotājs mācās reizē ar bērniem.

Kad zieds nezied, tad mēs uzlabojam augsni, bet ne pašu ziedu.

Mīlēsim mazos cilvēciņus, kurus vecāki mums uztic katru dienu – tā ir liela uzticība un atbildība.”

Ja bērns kādu uzdevumu nespēj izpildīt pareizi, nevajag steigties tālāk — labāk palīdzēt viņam to paveikt līdz galam.
Ir svarīgi būt pacietīgam un mierīgam, līdz bērns uzdevumu ir izpildījis, jo beigās viņš jutīs lielu gandarījumu un prieku par paveikt

“Mazi bērni vienmēr uzstāj, ka visu darīs paši — īpaši tad, kad jums kaut kur jāsteidzas. Un visironiskāk: kad jūs nesteidzaties, viņi pēkšņi vairs neko negrib darīt paši.”

Ja jūs skroderim atnesīsiet maisu ar vilnu un lūgsiet, lai viņš pašuj skaistu apģērbu, viņš neizpratnē skatīsies uz jums un atbildēs: “Neprasiet no manis neiespējamo, es esmu tikai skroderis!” Jūs jautāsiet: “Kāpēc, Tu to nevari?” Skroderis atbildēs: “No vilnas līdz gatavam apģērbam ir jāpaveic daudz darbu, kas prasa laiku, pacietību, uzmanību, sadarbību un mīlestību pret to, ko  dari,  un jāatceras, ka darbi jāveic secīgi.” Tāpat ir ar mazu bērnu, neprasiet, lai viņš dara to, kas nav viņa spēkos, bet esiet blakus, atbalstiet, dodiet iespēju pārtapt un mainīties, izzināt un uzzināt, un tikai tad, ja būsiet bijuši klāt šajos procesos, jūs sapratīsiet, kāpēc skroderis atbildēja : “Neprasiet no manis neiespējamo!”

Bērnība nav tikai dzīves sākums — tā ir pamatu pasaule, kurā ar mīlestību, pacietību un rotaļu tiek uzcelts viss nākotnes cilvēks. Katrs labs vārds, katrs apskāviens un katra kopā pavadītā minūte kļūst par gaismu, kas bērnam spīd visu dzīvi.

Viss sākas ar cieņu pret bērna jūtām, jo viņi neatcerēsies visu, ko mēs viņiem mācām, bet atmiņā paliks emocijas un kā mēs likām viņiem justies.