| Bērns mājās | Bērns bērnudārzā | Vecāku atbalsts bērnam |
| Bērns mostas, kad ir izgulējies, ēd un rotaļājas, kad to vēlas | Ir noteikts dienas režīms | Bērns jāradina mosties un ēst laikā, kas pietuvināts bērnudārza dienas kārtībai |
| Mājās mazulis atrodas pieaugušo uzmanības centrā – bērns ir “galvenais, vienīgais”, visas viņa prasības tiek izpildītas | Visi bērni atrodas 2-3 pieaugušo uzmanības lokā. Bērnam jācīnās par pieaugušo uzmanību sev. | Māciet bērnam pagaidīt un veidojiet izpratni, ka pieaugušie ir tie, kas pieņem lēmumu |
| Bērns mājās pieradis sadarboties ar pieaugušo, retāk ar citiem bērniem, rotaļlietās nav lielas vajadzības dalīties | Bērniem iestādē jāsadzīvo vienā telpā ar citiem bērniem, jāspēlējas, jādalās ar rotaļlietām | Radiniet bērnu rotaļāties patstāvīgi, izmantojiet katru iespēju pabūt kopā ar citiem bērniem un pieaugušajiem. Nebaidīties uz noteiktu laiku savu bērnu uzticēt auklītei vai radiniekiem, lai bērnam veidotos pieredze, ka māmiņa var nebūt visu laiku līdzās, tomēr pēc kāda laika noteikti atgriežas |
| Mājās bērns darbojas, rotaļājas tad, kad grib. Var arī atteikties un darīt ko citu. | Bērnam jāiesaistās rotaļās, nodarbībās u.c. aktivitātēs atbilstoši dienas režīmam un skolotāju aicinājumam | Māciet dzirdēt un pildīt pieaugušo prasības un sadarboties |
| Vecāki bērnu mājās ģērbj “mājas apģērbā” | Vecāki atved bērnu tīru, dažkārt arī nevajadzīgi sapostu. Uztveriet bērnudārzu kā bērna darbu, tātad nepieciešamas arī “darba drēbes”. | Nerājiet bērnu par netīrām drēbēm – bērnudārzs ir bērna darbs (ir jārotaļājas smilšu kastē utt.). Ja pēc dārziņa plānojiet iet viesos vai pastaigā pa pilsētu – paņemiet līdz kādu tīru apģērba komplektu |
| Vecāki mājās bērnu mazgā, apģērbj, pabaro – jo tā ir ātrāk | Bērnam jāmācās pašam mazgāt rokas, seja, jātīra zobi, pašam jāmācās uzvilkt, novilkt dažas drēbes, kā arī patstāvīgi ēst. Pieaugušie palīdz, bet nevar pabarot uzreiz vairākus bērnus. | Rosiniet bērnu mazgāties pašam – saziepēt rokas, noskalot tās, tīrīt zobus, noslaucīt rokas, seju dvielī, ēst pašam, dzert no krūzes. Priekš dārziņa izvēlieties apģērbu ar klipšiem, spiedpogām, bez aizdares – lai bērns pēc iespējas vieglāk varētu iesaistīties ģērbšanas procesā Esiet pacietīgi un atbalstiet katru bērna patstāvības izpausmi – viss, ko bērns varēs izdarīt pats, tikai cels viņa pašapziņu – Es varu to izdarīt pats! |
| Mājās bērnam dod tādu ēdienu, kādu viņš ēd, dažkārt ēdienu amplitūda, ko bērns radis ēst, ir visai šaura | Bērnudārzā bērniem dod dažādas zupas, otros ēdienus, putras, salātus utt. | Radiniet bērnus pie daudzveidīga, vienkārša gatavotā ēdiena, tad bērns ēdīs bērnudārzā piedāvāto ēdienu. Līdz bērnudārza gaitu uzsākšanas mēģinieti atradināt bērnu no krūts barošanas! |
| Vecāki sakārto rotaļlietas, savu apģērbu | Bērns mācās pats sakārtot rotaļlietas, nolikt tās vietā, atbildēt par savām personīgām lietām | Māciet bērnam salocīt un nolikt uz krēsla apģērbu. Pieradiniet, ka katrai lietai ir sava vieta, un konsekventi prasiet no bērna palīdzēt rotaļlietas sakārtot |
| Bērns mācās rotaļājoties un atdarinot dzirdēto, redzēto ģimenē, TV | Mācīšanās notiek skolotājas vadītās nodarbībās un savstarpējās rotaļās ar citiem bērniem. Digitālās ierīces mācīšanās nolūkos tiek izmantots tikai īpaši atlasīta materiāla veidā | Saprotiet, ka bērns rotaļās atdarina visu, ko redzējis, dzirdējis – vārdus konfliktu gadījumos, vardarbību bērnam nepiemērotos TV raidījumos. Sarunājieties ar bērnu, pārrunājiet redzēto TV ekrānā, izvēlieties raidījumus, kurus mazulis drīkst skatīties, konfliktus nerisiniet bērna klātbūtnē. Esiet saprotoši – grupiņu apmeklē bērni no ģimenēm ar dažādām kultūrām. |
| Bērns mājās lieto pamperu, vecākiem dažkārt trūkst pacietības un vēlēšanās mācīt bērnu lietot podiņu. | Bērnam nav obligāti jāprot lietot podiņš, bet grupā bērni to mācīsies lietot. | Podiņmācība veicas labāk, ja arī ģimenē tā tiek atbalstīta. Kamēr bērni vēl to tikai mācās, lūdzam nodrošināt “pamperbiksītes”. Dodoties kaut kur izbraukumā vai ciemos, arī ņemiet līdz podiņu, lai konsekventi mācītu bērnam lietot podiņu. Ja bērns iestādē nevēlas sēdēt uz sveša podiņa, var ņemt līdz arī savu. |
| Mājās visas bērna vēlmes tiek ”no acīm nolasītas” | Bērnam jāspēj palūgt vai parādīt savas vajadzības pieaugušajiem un bērniem | Aiciniet bērnu izteikt savas vēlmes vārdos, lai tiktu veicināta bērna valodas attīstība. Nekultivējiet kautrīgumu ar frāzi – ”Nu viņš jau man tāds kautrīgs…” |
| Vecākiem vajadzētu saprast, ka viņiem ir jābūt gataviem faktam, ka bērns uzsāks bērnudārznieka gaitas. Tas nozīmē – “atlaist bērnu” un uzticēties audzinātājām, kā arī un pieņemt ieteikumus un noteikumus, kurus nosaka grupas darbinieki un iestāde. Uzklausiet pedagogus un uzticieties viņiem, viņi šajā jomā ir profesionāļi, un zina labāk, kā jūsu bērnam būs vieglāk adaptēties jaunajā situācijā! Jo drošāki būs vecāki, jo drošāk jutīsies bērns. |
| Kad esat uzsākuši pastāvīgas bērnudārza gaitas, pirmo nedēļu būtu vēlams bērnu atstāt bērnudārzā uz pāris stundām, laiku pakāpeniski palielinot. |
| Iesakām vecākiem vest bērnus uz bērnudārzu pakāpeniski – lai visi bērni neuzsāktu bērnudārza gaitas vienā dienā (par to labāk vienoties ar iestādes vadītāju vai grupas skolotājām) |
| Sarežģītās adaptācijas situācijās, kad bērns un arī mamma nespēj līdzsvaroti atvadīties, bieži vien var izpalīdzēt tētis, vai kāds cits radinieks, kurš uzņemas atvest bērnu uz bērnudārzu, tad šī atvadīšanās ir mazāk trauksmaina |
| Nekad nemelojiet bērnam, ka tūlīt atnāksiet, bet tagad tikai aiziesiet, piemēram, uz veikalu. Tad jau labāk, lai mazulis nedaudz paraud, bet zina patiesību, ka mamma tagad ies uz darbiņu, bet vakarā noteikti būs klāt. Ja bērnam ir pārliecība, ka viņu nepametīs, ar laiku viss nokārtosies. |
| Kāda mīļa rotaļlieta vai lieta no mājas palīdzēs jūsu mazulim justies drošāk. |
