Valmieras Sporta skolas Mēneša sportists komandu sporta veidos decembrī ir hokejists Adrians Drelnieks. Lai arī Adrians hokejā trenējās pavisam nesen, treneris Jānis Sprukts uzteic Adriana darba spējas, vēlmi strādāt treniņos un progresēt.
Ar hokeju Adrians sācis nodarboties diezgan vēlu, jo pilsētā no kuras nāk sportists, tur tādu iespēju nav bijušas. Taču hokeju skatīties paticis tik ļoti, ka izdomājis un lūdzis vecākiem atļauju pēc 9. klases nākt mācīties uz Valmieru un sākt trenēties hokejā. Tā kā bija jāmaina skola un pat pilsēta, tad tas bijis liels solis. Šobrīd Adrians hokejā trenējās apmēram pusotru gadu un spēlē pārsvarā kā centra uzbrucējs.
Jautājot sportistam par rakstura īpašībām, kuras viņaprāt ir palīdzošas hokeja laukumā, Adrians atbild, ka pats ir ļoti prasīgs pret sevi, un ja kaut kas neizdodas spēles laikā, tad nav priecīgs. Ļoti cenšas domāt līdzi tam, ko dara un trenējās ar maksimālu atdevi. Savukārt vispār sportā esot ļoti svarīgi, lai sportists ir pārliecināts par sevi, ir smagi jāstrādā un jābūt mērķim uz ko tiekties. Pašam problēmas ar motivāciju nav, to rod sevī un noskaņoties tīri labi palīdz mūzika.
Tomēr nenoliedz, ka visgrūtākie ir brīži, kad kaut kas nesanāk. Īpaši pēc zaudējumiem hokejists izanalizē un pārskata spēli, lai saprastu, kas bijis nepareizi un kur pieļautas kļūdas. Taču, lai ļoti nesabēdātos, arī vienmēr atrod labās lietas, kas ir izdarītas spēles laikā. Visvairāk Adriana sportisko attīstību ir ietekmējis viņa treneris, jo tā kā hokejā viņš ir neilgi, tieši treneris ir viņam palīdzējis saprast spēli, nostiprināt morāli un izlabo kļūdas.
Adrians skolā šobrīt iet Valmieras Valsts ģimnāzijas 10. klasē. Parasta skolas un treniņu diena Adrianam sākas plkst 7:00 un beidzās vēlu vakarā. Ierasti skolā pavada no 8:00 līdz 15:15, pēc tam sanāk nedaudz laika atpūtai un uz treniņu dodās vismaz 1,5 vai pat 2 stundas pirms, lai kārtīgi noskaņotos un sagatavotos. Treniņi parasti beidzās 21:00, tad mēro ceļu uz kopmītnēm, paēd un dodās gulēt. Ārpus skolas un treniņiem laika nekam citam arī vairs neatliek, bet par to nebēdājās, jo viņam ļoti patīk tas, ko viņš dara un kam šobrīd velta savu laiku. Skolā Adrianam ļoti patīk tehniskie priekšmeti, kas nav saistīti ar valodām – piemēram matemātika.
Mūsu sportistam nav neviens konkrēts hokejists, kam viņš sekotu līdzi, toties jūt līdzi Latvijas izlases spēlētājiem, vēro kā viņi spēlē un attīstās. Pēc desmit gadiem Adrians pats cer sevi redzēt pēc iespējas augstākā līmenī hokejā. Vēlētos spēlēt hokeju jau profesionālā līmenī. Tāpat arī tuvākajos mērķos Adrians ir ierakstījis – trenēties arvien labākā līmenī un pabeigt skolu.
Lielu paldies viņš vēlētos teikt saviem vecākiem, kuri 9. klasē palaida uz citu pilsētu un tagad atbalsta gan morāli, gan materiāli.
