Valmieras PII “Krācītes” pirmsākumi saistās ar Valmieras ugunsdzēšanas iekārtu rūpnīcu. Padomju laikos nereti lielās rūpnīcas saviem darbinieku bērniem nodrošināja bērnudārzu. Arī šis bērnudārzs tika celts, lai rūpnīcas strādnieku bērniem būtu pieejama pirmsskolas aprūpe un izglītība.
- 1970. gada 31. augustā izdots Valsts pieņemšanas komisijas akts par Valmieras Ugunsdzēšanas iekārtu rūpnīcas bērnudārza – siles nodošanu ekspluatācijā. Tika atvērta 6 grupu tipveida izglītības iestāde.
- No 1991. gada izglītības iestāde darbojās kā Valsts Valmieras Ugunsdzēšanas iekārtu ražošanas rūpnīcas “Latura” bērnudārzs.
- Ar 1995. gada 3. aprīlī, pamatojoties uz Valmieras pilsētas domes sēdes protokolu Nr. 23, Valsts Valmieras Ugunsdzēšanas iekārtas rūpnīca „Latura” bērnudārzs “Krācītes” tiek nodota Valmieras pilsētas domei.
- 2000. gada 1. martā, pamatojoties uz 1999. gada 26. oktobra Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem Nr. 367, bērnudārzs tiek pārdēvēts par Valmieras pilsētas 9. pirmsskolas izglītības iestādi “Krācītes”.
- 2009. gada 10. augustā ar Valmieras pilsētas pašvaldības domes lēmumu Nr. 471 “Par Valmieras pilsētas 9. pirmsskolas izglītības iestādes “Krācītes” reorganizāciju”, tiek apvienotas Valmieras pilsētas 5. bērnudārzs “Vālodzīte” ar Valmieras pilsētas 9. bērnudārzu “Krācītes”, un iestāde kļūst par Valmieras pilsētas 5. pirmsskolas izglītības iestādes “Vālodzīte” struktūrvienību “Krācītes”.
- 2022. gada 1. augustā ar Valmieras novada pašvaldības domes lēmumu Nr. 59 “Par Valmieras pirmsskolas izglītības iestādes “Vālodzīte” reorganizāciju”, iestāde tiek reorganizēta, un Valmieras pilsētas 5. pirmsskolas izglītības iestādes “Vālodzīte” struktūrvienība “Krācītes” kļūst par Valmieras pirmsskolas izglītības iestādi “Krācītes”.
Lai radītu piederības sajūtu mūsu vēsturiskajām vērtībām un kultūrai, mūsu tradīcija ir kopīga gadskārtu svētku svinēšana (Lieldienas, Līgo diena, Mārtiņi, Ziemassvētki). Kopīgi svinam Latvijas valsts svētkus, Latvijas dzimšanas dienu. Tādejādi tiek dota bērniem iespēja iepazīt mūsu tautas vēsturiskās tradīcijas, un bērni iegūst apziņu, cik liela ir viņu loma šo tradīciju saglabāšanā un nodošanā nākamajām paaudzēm. Paši ieviešam savas tradīcijas. Organizējam kopīgus sporta svētkus, ģimenes dienu, teātra dienas. Mācību gadu noslēdzam ar kopīgiem Dārza svētkiem un izlaidumu. Katrā grupiņā ir arī savi svētki un tradīcijas, piemēram, grupas gaviļnieku sveikšana, pārgājieni kopā ar vecākiem. Kopīgo svētku plānošanas un organizēšanas procesā tiek iesaistīta visa iestādes saime – gan darbinieki, gan bērni, gan bērnu vecāki. Tas satuvina kolektīvu, veicina bērnu vispusīgu attīstību, paplašina bērnu redzes loku.